Kanisterapija
Kanisterapija ir viena no animalterapijas (jeb zooterapijas) nozarēm, kur terapeita pienākumus veic speciāli piemeklēts, apmācīts un sertificēts suns.
Šo terapijas metodi Latvijā pirms dažiem gadiem sāka attīstīt biedrība “Saules Suns”, piedāvājot nodarbības bērniem ar uzvedības traucējumiem, nopietnām psiholoģiskām traumām un bērnu cerebrālo trieku. Nodarbības vada kinologs ar speciāli apmācītu suni. Ergoterapeita vadībā katram bērnam tiek sastādīta individuāla nodarbību programma, ņemot vērā bērna vecumu, spējas un vēlamo rezultātu. Iespējamas arī nodarbības bērnu grupām. Terapeitiskā rezultāta sasniegšanai nepieciešams nodarboties vismaz reizi nedēļā, nodarbību skaits ir atkarīgs no bērna veselības stāvokļa un diagnozes.
2009.gada 13. jūnijā “Dižvanagos” viesojās suņi un instruktori no sporta suņkopības mācību centra „Inter Sport Canis”, lai iepazīstinātu ar iespējām, ko sniedz kanisterapija.
Kanisterapija nozīmē dziedināšanu saskarsmē ar speciāli piemeklētiem un apmācītiem suņiem – viņiem ir jābūt mierīgiem, līdzsvarotiem, ar labu raksturu un augstu intelektu, paklausīgiem. "Vingrināties neviens negrib - izstiept roku, kustināt pirkstus. Bet nodarboties ar suni - pabarot, izķemmēt, noglāstīt, parotaļāties kopā - tas ir pavisam kas cits, bērns to vēlas, un efekts ir lielāks. Kanisterapija palīdz psiholoģisku, fizisku, emocionālu un saskarsmes problēmu gadījumā. Palīdz veidot pašapziņu un iniciatīvu - pielietojums ir plašs," stāstīja Dienesta un sporta suņkopības centra speciāliste Vladislava Akimova. Jāpiebilst, ka suns - terapeits nav tas pats, kas ģimenes suns, lai arī ir līdzīga ietekme. Lai strādātu ar īpašajiem bērniem, suns un tā saimnieks tiek speciāli apmācīti un testēti.
Kanisterapija var palīdzēt bērniem:
1) atgūt uzticēšanās sajūtu;
2) attīstīt neatkarību, iecietību un paškontroli;
3) paaugstināt pašapziņu, iniciatīvu;
4) attīstīt empātiju.
Bērniem ar cerebrālo trieku tā mazina muskuļu tonusu, palīdz uzlabot un atjaunot kustību koordināciju,
ķermeņa stāju, līdzsvarot uzbudinājuma un kavēšanas procesus centrālajā nervu sistēmā, kā arī izveidot jaunus nosacījuma refleksus.
Pieskārieni, siltums un kontakts ar dzīvnieku, beznosacījuma pieņemšana ir nenovērtējamas lietas cilvēkiem, kas cieš no depresijām, neirozēm, trauksmes, dzirdes problēmām. Bērniem autistiem, kas vispār nekontaktējas ar ārpasauli, kanisterapija esot īpaši efektīva. Citās valstīs suņi dzīvo bērnu onkoloģiskajās slimnīcās, jo palīdz ar vēzi slimajiem
atvieglot ciešanas un uzlabot garastāvokli. Savukārt mazuļiem, kam ir fiziskās attīstības problēmas un kas ir atkarīgi no vecākiem vai aprūpētājiem, suns palīdz iedvest apziņu, ka arī viņš var par kādu parūpēties un apliecināt savu varēšanu. Suņa kopšana un spēles ar to labvēlīgi ietekmē mazās un lielās motorikas attīstību, bērns vairāk kustas.
Pareizu un skaidri izrunātu komandu došana sunim stimulē runas attīstību. Redzot, ka dzīvnieks viņam klausa, bērnam ir pozitīvas emocijas, viņš kļūst pašpārliecinātāks un komunikablāks.
Biedrība „Dižvanagi” kanisterapiju uzsāka īstenot 2010.gadā, ar Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu nodrošinot piecas terapijas nodarbības piecpadsmit Liepājas un apkārtējo novadu bērniem.

