“Adventes laiks ir īpašs ar to, ka palīdzam viens otram un gribas būt mazliet labākiem. Nereti tas ir arī laiks, kad dažādas organizācijas lūdz palīdzību. Arī mēs esam lūguši atbalstu, lai īpašo bērniņu ikdiena būtu vieglāka, taču šoreiz gribas vienkārši pateikt lielu paldies! Bez šī atbalsta daudzu ģimeņu ikdienas dzīve būtu drūmāka,” savu pateicību rotariešiem izsaka Ilze Durņeva, biedrības “Dižvanagi” un Baltijas rehabilitācijas centra vadītāja.
Pateicoties projektam, ko īstenoja 27 Rotary klubi (RK) Talsu RK vadībā ar Rotary Fonda atbalstu, ģimenēm Liepājā ir iespēja mājas apstākļos palīdzēt saviem bērniem. “Dažreiz pienāk tāds brīdis, kad elpošanas muskuļi, diafragma sāk strādāt švakāk. Tad cilvēks var vienkārši nosmakt, jo nevar izklepoties. Tagad mums ir trīs elpošanas ierīces gadījumiem, ja pacientam tas ir nepieciešams. Agrāk tas nozīmēja gulēšanu slimnīcā. Diemžēl smagi slimam cilvēkam pneimonija beidzas ar nāvi. Tagad mēs ar šo ierīci varam palīdzēt atklepot gļotas un cilvēks dzīvo tālāk,” par vienu no finansiāli atbalstītajām iekārtām izklāsta daktere Jūlija Cīrule-Galuza, kurai sapnis par šādu aparātu ir jau sens. “Ideālajā pasaulē katram smagi slimajam pacientam mājās būtu šāds aparāts, ko varētu lietot arī profilaksei, bet tagad vismaz varam iedot lietošanā tiem, kam tas nepieciešams uz atveseļošanās laiku”.
Projekta mērķis bija uzlabot medicīnas pakalpojumu pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām gan Kurzemē, gan visā Latvijā. Liepājā projekta ietvaros tiek pilnveidots paliatīvās aprūpes pakalpojums bērniem, nodrošinot mobilās palīdzības iekārtas krīzes situācijās – lai varētu sniegt palīdzību smagi slimajiem bērniem mājas apstākļos.
Ir iegādāti pulsa oksimetri, klepus asistenti, skābekļa koncentratori, aspirācijas sūkņi un perfuzori, par ko īpaši vēlamies pateikties Liepājas un Talsu Rotary klubiem, jo šī tehniskā bāze ir bijis neiedomājams atbalsts.
Projektā paredzētas arī teorētiski-praktiskas mācības speciālistiem un ģimenēm par smagi slimu bērnu aprūpē nozīmīgām tēmām. Tā kā šajās mācībās būtiska ir tieši praktiskā daļa, tad plānots tās organizēt nākamajā gadā, tiklīdz tas būs iespējams.
“Pamazām pasaule sāk mainīties un izkristalizējas, ka daudz produktīvāk ir tas, ka cilvēks var dzīvot savā vidē, nevis lielāko daļu sava mūža pavadīt slimnīcās un rehabilitācijas centros,” pārliecināta ir daktere Jūlija Cīrule-Galuza.